Nav ne polaritātes,
ne duālisma, ne disharmonijas. Duālisms ir ilūzija, gluži kā skatuves
iekārtojums aiz aizmiršanas priekškara, kur aktieriem izspēlēt iemiesošanās
drāmu, neapzinoties, ka paši vienlaikus ir gan aktieri, gan režisori, gan
skatītāji.
Viss ir viens
bezgalīgs Radītājs, un ceļš pie tā ved caur katra brīža apzināšanos. Ja izvēlamies uzņemties atbildību par ikvienu savas pieredzes brīdi, mēs paātrinām
savu gājumu.
Un vislabākais veids kā
kalpot citiem, ir atvērties un bez vilcināšanās atklāt tiem savu būtību.
Mūsu ceļš atpakaļ pie sākotnējā,
vienotā un apzinātā ir kā karte, kurā iezīmēts labi zināms mērķis. Arī
neskaitāmie ceļi un sānceliņi ir zināmi kartes zīmētājam. Maršruta izvēle ir mūsu
rokās. Tā ir brīvās gribas nosacītība. Spēle, kurā mums nav ļauts izvēlēties
galamērķi, bet tikai savu ceļu uz to.
Ernests Austrums