Dievs tikai garlaikots spēlējas. Un dara to ar pārpasaulīgu vieglumu.
Kā tobrīd, kad it kā gluži nejauši liek satikties mūzikai, dzejai un balsij, kas sader kopā kā vienotā pirmslaika kodā ierakstītas. Dzeja mūzikā. Maijas Lūsēnas sirdsdziesmu albūma "Dzimusi Putenī" dziesmās ieaustā.
Mūzika dāvā dzejai jaunu dzīvi. Tā ir veiksme, laime un arī žēlastība, ja mūzika, balss un sirds klātbūtne spēj pacelt dzeju jaunā katarses augstumā, kuru tā vienatnē grūti neaizsniegtu.
Tas ir intonācijas brieduma ceļš. Ceļš uz pieņemšanu, apzināšanu un atlaišanu. No paša un no līdzpārdzīvotās smeldzes paliek tikai gaišums. Tāda intonācija stāv pāri vārdos nestajai sāpei, stāv pāri laicīgajam.
Un viņa nebūt nestāv viena. Jo aicināts vai neaicināts - Dievs ir klātesošs.











