Salas stratēģija & infrastruktūras plaisas
Salas stratēģijas priekšrocības:
Infrastruktūras plaisas uzturēšana: Sala dominē ar ekonomisko kompetenci un spēcīgu floti.
Kara vadīšanas ērtums: Sala pati nosaka kara sākuma laiku un vietu.
Politiskās agresijas iespējas: Sala var manipulēt ar kontinentālajām aristokrātijām, izraisot karus kontinentā bez tiešām sekām sev.
Salu civilizācija:
1. Globālās oligarhijas un salu aristokrātijas savienība rada salu civilizāciju, kuras mērķis ir dominēt pār pasauli.
2. Infrastruktūras plaisas nodrošinātā nesodāmība mudina izraisīt karus, bieži ar citu rokām.
3. Salu civilizācija ir kara civilizācija, kas tiecas uzvarēt pasauli, iznīcinot citas civilizācijas un uzspiežot savu ontoloģiju.
4. Ekonomiskais pārākums balstās uz "papuasu" zemju ekspluatāciju, ekonomisko dopingu, kuru nodrošina nevienlīdzīgas apmaiņas mehānismi perifērijā, citādu civilizāciju iznīcināšanu.
Vēsturiskais pārskats
Venēcija
Globālā oligarhija finansēja spēcīgas flotes izveidi, padarot Venēciju par kuģubūves centru (16,000 strādnieku, viens kuģis dienā). Venēcija kontrolēja tirdzniecību starp Rietumiem un Austrumiem, kļūstot par finanšu impēriju. 14.gadsimtā Venēcija dominēja zelta un sudraba tirdzniecībā, ieviešot monetārās emisijas tiesības. Politiski Venēcija iejaucās kontinenta lietās, lai novērstu nacionālo valstu veidošanos. Venēcijas norietu izraisīja infrastruktūras plaisas zudums, kad kontinents kļuva efektīvi savienots.
Anglija
Pēc Venēcijas globālā oligarhija pārcēlās uz Angliju, kas pieņēma protestantisko ideoloģiju kā pamatu naudas varai. 1694.gadā dibināta Anglijas Banka ar monetārās emisijas tiesībām. Anglijas infrastruktūras plaisu devalvēja jauni ieroči (piem., V-2 raķete), liekot globālajai oligarhijai daļēji pārcelties uz ASV. 1946.gadā Anglijas Banka tika nacionalizēta.
ASV
ASV kļuva par jauno finanšu salu, turpinot salas stratēģiju. Tehnoloģiju attīstība palielināja nepieciešamo plaisas dziļumu: Venēcija - daži kilometri, Anglija - desmiti kilometru, ASV - tūkstoši kilometru (Zemes fiziskais limits). Valstis, kuras spēj pārvarēt ASV infrastruktūras plaisu, apdraudot salas stratēģiju, tiek uzskatītas par ASV stratēgiskajiem draudiem un ienaidniekiem. Alternatīva ir šo valstu dezintegrācija, sadalot tās mazākās daļās, taču pagaidām to nav izdevies īstenot.
Eksotiskās jūras stratēģijas kontinentālajos apstākļos
Arhipelāgs Krievija
Krievijas trumpis karos ir spēja efektīvi karot zemas infrastruktūras savienotības apstākļos. Krievijas teritorija armijām ar smago bruņojumu atgādina salu arhipelāgu, nevis kontinentu - retais grants ceļu tīkls darbojas tikai labos laikapstākļos, nelabvēlīgos laikapstākļos ceļi kļūst grūti izbraucami, līdzīgi kā prāmju pārceltuves. Rudens un ziemas periods Krievijā rada kontinentālo "vētru sezonu" - dubļi un aukstums pārvērš apdzīvotās vietas par izolētām "salām" plašā kontinentālā "okeānā".
Krievija spēj organizēt sarežģītas sociālās aktivitātes pat ekstremāli zemā infrastruktūras savienotībā. Eiropas karavadoņi apzinājās šīs īpatnības, tāpēc izvairījās no kampaņām pret Krieviju, lai gan tā nebija industriāls milzis. Salu civilizācija manipulēja ar kontinentālajām aristokrātijām, periodiski izraisot Eiropas un Krievijas sadursmes.
Krievijas armija īstenoja kontinentālo "jūras" stratēģiju: Neprognozējami manevri: armija varēja dziļi atkāpties un negaidīti uzbrukt. Piemēri: Kutuzova kampaņas un Suvorova pāreja pāri Alpiem, kas demonstrēja spēju pārvietoties caur ekstremālām infrastruktūras plaisām. Krievija kā impērija-arhipelāgs bija neieņemama gan kontinentālajām armijām, gan Salai, jo tās teritorija bija "nenavigējama".
Lielajā Tēvijas karā Krievija daļēji atjaunoja kontinentālo "jūras" tradīciju - Masveida rūpniecības evakuācija no Eiropas daļas atjaunoja dziļas atkāpšanās manevru iespējas. Ziemā Krievija atkal kļuva par salu arhipelāgu: Vācu motorizētā kājnieku armija zaudēja manevrēšanas spējas, "grimstot" dubļos. Vācu vienības varēja pārvietoties tikai pa ierobežotām maģistrālēm ("prāmju pārceltuvēm"), kur tās sagaidīja artilērijas pretestība. Tanki bez kājnieku atbalsta un degvielas krājumiem kļuva neefektīvi. „Kontinentālā jūras stratēģija” apturēja vācu uzbrukumu, ziemā vājināja pretinieku un ļāva atlikt mobilo kontinentālo karu līdz vasarai.
Mongoļu impērija
Mongoļu militārie panākumi nebija nejauši, bet balstījās uz ekonomisko kompetenci. Klejotāju lopkopība nodrošināja armijas nepārspējamu mobilitāti ar smago un vieglo kavalēriju. Mongoļu karavīrs bija "dzimis ar zirgu zem segliem". Armijas pārvietošanās ātrums un distances pārsniedza jebkuras citas kontinentālās armijas iespējas.
Mongoļi īstenoja "jūras" stratēģiju kontinentā: Viņu mobilitāte pārsniedza pat spēcīga okeāna flotes iespējas. Pārtikas apgāde bija efektīva, jo armiju pavadīja lopu ganāmpulki. Stratēģijas bonuss: koloniālā ekspansija, izveidojot lielāko kontinentālo impēriju (24 milj. km²). Mongoļi minimāli ieguldīja koloniju infrastruktūrā, koncentrējoties uz meslu iekasēšanu. Viņu pieeja bija tipiska jūras impērijām: minimālas investīcijas, maksimāla rentes izņemšana.
Krievija un mongoļi
Krievijas kā kontinentālā arhipelāga teritorija mongoļiem bija pilnībā pieejama: mongoļu "flote" nebija atkarīgs no ceļu stāvokļa. Mongoļu karavīri bija tikpat izturīgi un izveicīgi kā krievi. Administratīvās sadrumstalotības dēļ krievi nespēja pretoties mongoļu super-mobilajai "flotei", kā rezultātā izveidojās mongoļu jūgs. Mongoļi saglabāja iekaroto sabiedrību tradicionālās struktūras, neiznīcinot to sarežģītību. Meslu iekasēšana nodrošināja aizsardzību pret citiem iebrukumiem, samazinot militāros izdevumus. Mongoļu valdīšana veicināja krievu cilšu apvienošanos, radot Maskavas caristi. Krievi pārņēma mongoļu mobilo "jūras" stratēģiju, attīstot to caur kazakiem: kazaki (no tjurku "sargs", "vieglais jātnieks") integrēja iekarotās teritorijas impērijā. Mongoļu mācības, apvienotas ar krievu pasionāro lādiņu un ekonomisko potenciālu, radīja augsni Krievijas impērijas izveidei.